Vēdās teikts, ka materiālā pasaule ir viena no Dieva enerģijām. Viņš ir mūžīgs, ārpus laika un Viņa enerģijas jeb daļas arī ir mūžīgas. Tāpēc jautāt “kāpēc?” nav pārāk korekti. Tas skan tāpat, kā jautāt, kāpēc ir Dievs. Viņš ir, un tā ir aksioma. Dievam piemīt triju veidu enerģijas; ārējā (materiālā), iekšējā (garīgā) un robeženerģija. Šo trešo enerģiju pārstāv dzīvās būtnes, individuālās dvēseles.  Robeženerģija nozīmē to, ka būtnei ir brīva izvēle patverties materiālajā vai garīgajā enerģijā, tas ir materiālajā vai garīgajā pasaulē.

Materiālā pasaule dod iespēju katram uzskatīt sevi par “dievu”, izjust sevi kā neatkarīgu radītāju un pavēlnieku un ticēt, ka neviens nav augstāks par viņu. Patiesībā materiālā pasaule ir radīta tiem, kuri gribēja aizmirst Dievu un baudīt neatkarību no Viņa. Garīgajā pasaulē tas nav iespējams, tur viss ir pakārtots Dievam un visiem ir attiecības ar Viņu. Otrs šīs pasaules uzdevums ir palīdzēt tām dvēselēm, kuras meklē augstāko patiesību, pievilties savos iluzoros panākumos un neatkarībā un atgriezties mājās pie Dieva, garīgajā pasaulē.