Parasti uzskata, ka labi ir tas, kas man patīk, un slikti ir tas, kas man nepatīk. Mēs esam pieraduši par visu spriest un izlemt, kas ir labs un kas ir slikts. Bet no Dieva centriskās filozofijas viedokļa labais ir tas, kas patīk Dievam, un slikts ir tas, kas ir pretrunā ar Viņa plāniem un vēlmēm. Visos pasaules svētajos rakstos ir minēts tas, kas ir tīkams Dievam un kas nē. Šie likumi mazliet atšķiras, jo tie tika doti dažādos vēsturiskos, klimatiskos un sociālos apstākļos, tomēr visos ir kopīgi likumi, kā cilvēkam ir jādzīvo, lai iepriecinātu Dievu. Šādi saprasts labais ir universāls. Ja es lemju, kas ir labs un kas ir slikts, tad mans priekšstats atšķirsies no citu priekšstatiem, un neizbēgami būs konflikti. Ja nav viena universāla likuma, mēs nevarēsim dzīvot saskaņā cits ar citu. Vispārējs labums ir Dieva apziņa un mūsu attiecības ar Viņu, un galvenā problēma ir aizmirst Dievu.