Svēti ir tie, kuri vienmēr atceras Dievu un kalpo Viņam. Ja viņi atceras Dievu, viņi raugās uz pasauli ar Dieva acīm. Viņi nešķiro draugus no ienaidniekiem, jo saprot, ka visas dzīvās būtnes ir brāļi, ka visu daba ir vienāda un katram ir īpašas, neatkārtojamas attiecības ar Dievu. Citiem vārdiem, svētais ir tas, kas vienmēr izjūt Dieva klātbūtni. Viņam piemīt visas īpašības, kuras cilvēce no laika gala uzskatīja par svētām — lēnprātība, pacietība, gudrība, labestība, līdzjūtība u.c.